Ответ:

Rudens kailās ēnas

pārtop neizbēgamā siluetā

uz drūmajām ielām

un vēsajiem bruģiem.

Kaut lapu sārtums

vaigos reti klīst.

Un plato smaidu

mums pietrūks drīz.

Tas jau ir sācies!

Peļķēs bridīsim

un lapu kaudzēs kritīsim.

Объяснение:

Вроде так

Ответ:

Šīs rudens dienas klusuma maigumā,

Dzeltenās lapas zem kājām glaukst.

Vējš dzied dziesmu, koka zariem svilp,

Saules mākslas darbs krāso debesu blāzmu.

Siltums prom no mums lēnām aiziet,

Daba gatavojas ziemai, viss nomirst.

Bet šajā sezonā krāšņi krāsojas meži,

Rudens glezno ainavas, kas vairs nebūs šeit.

Lietus lāses dziesmo tālu izplešas,

Un ik dienu saule zemē iekrīt zemāk.

Tā šajā rudens burvīgajā mirkļā,

Nāk līdzi mums, mūsu sirdīs paliek mūžīgi dzīvot.