Izlasiet K. Fīrekera dzejoli „Baznīcas dziesmas”!   Redz, šī diena jau pagalam, Visām malām Dieva gods top nodziedāts: Viņa vārdu teikt in slavēt Nebūs kavēt, Kam vien mēle, kam vien prāts. Dievs, tas sardziņš visulabais, Ir mūs saglabājs, Tāpēc mēs nu arī steidzam, Tevi teicam. Svētīts ir tavs svētais vārds.   Dievs, tavs vārds, kas liels pārlieku, Mums dod prieku, Tas ir mūsām sirdīm gards, Tavu vārdu gribam slavēt, Uz to stāvēt, Nekāds ļaunums bij mūs kost. Viņš mūs ģērbis, viņš mūs barojs, Priekš mums karojs, Visu nelaimi griezis nost.   Viņš pie dvēseles mūs svētījs, Šķīstījs, vēstījs. Mums bij skaidriem graudiem būt – Zaļot, augt, uz augšu cerēt, Lieti derēt, Augļus nest in svētiem kļūt. Tas mūs mūžam nepievils. Viņš ir svēts, es esmu grēcīgs.   Viņš ir spēcīgs. Dievs, tavs vārds ir mūsu pils, Tavā vārdā iesim dusēt, Gribam klusēt Savu dvēsel, palīdz Dievs, Ka mēs dziedam tev bez briesmas Goda dziesmas, Rītā sveiki cēlušies.
  Atbildiet uz jautājumiem!
1. Ko idealizē dzejnieks šajā dzejolī?​